Precīzā lauksamniecība
Pētījumi rāda, ka, laika periodā no 2010. līdz 2050. gadam, kopējais lauksaimniecības produktu patēriņš palielināsies par aptuveni 70% ko, galvenokārt, stimulēs cilvēku skaita pieaugums no 7 līdz 9 miljardiem. Vienlaikus patērētāji vēlas arvien augstākas kvalitātes un ekoloģiski tīrāku, “zaļāku” produkciju, kuras saražošana ir dārgāka. Turklāt ražošanai jākļūst ilgtspējīgai un ar minimālu ietekmi uz apkārtējo vidi.
Palielināta peļņa, efektīvāka ražošanas līdzekļu izmantošana, samazināta ietekme uz vidi - tie ir tikai daži ieguvumi no precīzās lauksaimniecības. Atšķirībā no tradicionālās lauksaimniecības precīzā lauksaimniecība ļauj noteikt, kad un kuros zemes nogabalos un ar kādām tehnoloģijām nepieciešams veikt konkrētus laukkopības darbus vēlamās ražības nodrošināšanai. Būtībā precīzā lauksaimniecība ir saimniekošanas veids, kas, izmantojot GPS, ļauj fiksēt, analizēt un attiecīgi reaģēt uz apstrādājamās platības kvalitatīvajām īpašībām. Tā lauksaimniekiem precīzi ļauj plānot un ekonomēt laiku un līdzekļus, automatizējot un atviegloti kontrolējot ikdienas darbus.
Precīzā lauksamniecība un droni
Viena no inovācijām, kas tiek izmantota precīzajā lauksaimniecībā, ir bezpilota gaisa kuģi. Bezpilota gaisa kuģi, labāk zināmi kā droni, komerciālām vajadzībām tiek izmantoti jau kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Pirmie bezpilota gaisa kuģi tika izmantoti Japānā lai miglotu rīsu laukus, taču tolaik tas bija ļoti dārgi un sarežģīti. Mūsdienās, pateicoties straujai tehnoloģiju attīstībai un investīcijām, dronu pieejamība un praktiskais pielietojums kļūst arvien plašāks, un tiek veidoti arvien vairāk komerciāla rakstura pielietojuma veidi priekš bezpilota gaisa kuģiem.
Lidojuma laikā savāktie dati, ar speciāli pielāgotu programmatūru, tiek apstrādāti, turpat lauka malā, portatīvajā datorā. Programmā tiek izveidotas veģetācijas indeksu kartes. Tā kā katrā foto ierakstīti GPS metadati, neskaidrību gadījumā ir iespējams pārliecināties par datu pareizību un augu stāvokli, ar GPS iekārtu atrodot interesējošo vietu.
Veicot iegūto datu analīzi, iespējams:
-
iegūt lauka novērtējuma kartes;
-
iegūt biomasas kartes (NDVI – normalizētais veģetācijas indekss);
-
augu stresu;
-
noteikt stādu skaitu un ražas potenciālu;
-
iegūt augu neviendabīguma kartes;
-
iegūt slāpekļa nodrošinājuma kartes;
-
apzināt krusas, plūdu, kaitēkļu un dzīvnieku nodarītos zaudējumu mērogus.
Šo datu analīzes mērķis ir panākt mazāku slāpekļa, pesticīdu un citu vielu izlietojumu un palielināt ražas kvalitāti un apjomu, tādā veidā samazinot izmaksas un palielinot ieņēmumus.
Kartes attēli pieejami un aplūkojami dažādās precīzās lauksaimniecības un ĢIS/CAD programmatūrās, tos iespējams arī salīdzināt ar iepriekšējiem apsekošanas datiem. Programmatūrā var tikt sastādītas rekomendācijas minerālvielu devām un eksportētas uz lauksaimniecības tehnikas vadības sistēmām.
